Ekskursijas programmā:
8:00 izbraukšana no Rīgas, pieturvietas pie Zinātņu akadēmijas.
Rīta pauze ceļā.
Sāksim dienu aktīvi! Mūs gaida ~6 -7 km garš pārgājiens pa kalniem, lejām Cēsu apkaimē, dodoties uz leģendām apvīto Kvēpenes pilskalnu, kur reiz esot atradusies varenā Satekles pils. Tajā valdīja Rūsiņš - kā Indriķa hronikā rakstīts, visvaronīgākais no latgaļiem. Pastaigas laikā mūs gaida arī svētozols, avots, klintis, saullēkta kalns, alas un citas mistiskas un mītiskas vietas. Lai pilskalnu un apkaimi iepazītu vislabāk, iepazīsim to vietējā gida vadībā. Gājienā var noderēt nūjas!
(Pārgājiens vietējā gida vadībā - 5 EUR)
Pēc kārtīgas pastaigas viesosimies Liepas pagasta "Krūmiņos" jeb Maizes Mājā, kur saimnieki padalīsies ar dzimtas mantojuma noslēpumiem un stāstījumu par gadsimtiem senu rupjmaizes cepšanas rituālu. Piedalīsimies Pīrāgu ballītē, kopīgi īstā maizes krāsnī cepot pīrāgus, kam esot "smieklu bedrītes vaigos", gatavosim spēka zīmes no graudiem un noslēgumā baudīsim īsti latviskas pusdienas - ugunskura zupu, saimnieces ceptu saldskābmaizi ar mājās gatavotu zaļumu sviestu, svaigu dārzeņu cienastu, limonādi, tēju vai kafiju!
(Pīrāgu ballīte un sātīgas pusdienas - 12 - 16 EUR, cena tiks precizēta brauciena dienā)
Par Mākslas kūrortu sevi šobrīd dēvē Liepas muiža. Šeit vairāk kā trīs gadsimtu garumā krājies četru kultūru mantojums – zviedru, vācu, latviešu un krievu. Muižas kompleksa senāka daļa saistīta ar alus brūzi un 18. gadsimtu, savukārt šobrīd skatāmās ēkas un parks ar dīķu kaskādi veidojies līdz pat mūsu dienām. Muižā ilgstoši atradusies skola, taču šobrīd izveidots mākslas kūrorts – vieta, kas raisa radošo darbību, kā arī ļauj atpūsties dabas un mākslas ielokā. Šobrīd te atrodas lauku viesnīca, semināru telpas, kultūras centrs, izstāžu zāle un plašs parks.
Liepas muiža jeb Lindenhof sāka veidoties 17. gadsimtā. Kā vēsta leģenda, tur, kur tagad atrodas Liepas muiža, agrāk bijušas zemnieku mājas. Šo māju saimniekiem bijis jāsūta cilvēki darbos uz Kauguru muižu. Strādnieki stāstījuši darba biedriem, ka viņiem mājās labība pat vēlā rudenī nenosalstot. Šī ziņa nonākusi arī līdz lielkunga ausīm. Kad rudenī kungam labība nosalusi, viņš sūtījis vagaru pārliecināties, ka minētajās mājās labība nav cietusi no sala. Tajos laikos “Liepiņu” mājās dzīvojis kāds stiprs, bet mēms vīrs, vārdā Toms, kas nolēmis vagaru izpērt. Vagars aizmucis un, pārradies mājās, stāstīja, ka tur labība tiešām nav nosalusi. Tad lielkungs licis saimniekus izdzīt no “Liepiņu” mājām, ēkas noplēst un to vietā uzcelt muižu. Tā arī darīts, un muiža ieguva nosaukumu – Liepas muiža.
(Ekskursija Liepas muižā vietējā gida vadībā – 2 EUR)
Lielās Ellītes ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta un ir bijusi populārs apskates objekts jau kopš seniem laikiem. Tā varētu būt 6.5-7 tūkst. gadu veca. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga – pie alas ieejas ir izciļņi, nišas, dobumi, kā arī Latvijai unikāla arkāde. Lielās Ellītes arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā.
Lielā Ellīte ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, kā arī valsts
nozīmes aizsargājams kultūras (arheoloģiskais) piemineklis.
Uzkāpsim mistiskajā Zilajākalnā... Kaut arī līdz šim pieņēmums, ka šī ir bijusi senlatviešu svētvieta, faktisku un neapstrīdamu apstiprinājumu nav guvis, daudzās teikas, nostāsti un kultūrvēsturisko objektu koncentrācija kalna apkārtnē liecina par Zilā kalna nozīmīgo lomu. Arī Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” šis kalns minēts kā visas tautas pulcēšanās vieta.
2021. gada ziemā pašā kalna virsotnē - Imanta kalniņā - atklāta jauna skatu platforma, kas ir gan skatu vieta, gan pasargā kalna stāvās nogāzes no nobradāšanas.
Mājupceļš, atgriešanās Rīgā ap 21:00.
Ekskursijas cena: EUR 33
Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošais gids
Cenā nav iekļauts: ieejas maksas, ēdināšanas izmaksas, ziedojumi u.c. personīgie izdevumi