Dārgie ceļotāji!

Sēlijas dabas mozaīka - Aklais purvs un Ellītes avots, Latvijas otrais dižākais akmens, mazzināmā Akmeņupītes taka un Bebrenes muižas leģendas, Dvietes senlejas ainavas vakarpusē

Liepājas - Ventspils bānītim pa pēdām! Iesildīšanās gājiens gar jūru Karostā, pa bānīša pēdām uz Kapsēdes dižakmeni un vēl mazliet, uz ugunskura vārīts stūķis un flautas skaņas mežā, leģendārā Durbe un Durbes ezera plašumi

Ciemos Leišmalītē! Krāšņās, dziedošās Bārtas sievas, raibais Kalētu Mežaparks, neparastā Gramzdas baznīca, leģenda par Priekules Ikaru un stāstiem bagātā Virgas muiža

Maijs pie Peipusa ezera – zivis, sīpoli un Baltijā vienīgais savvaļas narcišu lauks. Vecticībnieku tradīcijas un Kallastes sarkanās klintis, gardie Andre sieri

Rietumigaunijas pērles - tikko atjaunotais Padises klosteris, varenie Pakri stāvkrasti un bāka, krāšņais Keilas ūdenskritums un dabas taka tā parkā

Veselīga pastaiga dabā! Gleznainā Viesatas upesloku dabas taka, Peņķu veselības avots, Kaives senču dižozols, Vecmoku muižas drupas un alejas. Latviskas pusdienas lauku sētā "Kangari"

Daugaviņa, Māmuliņa. Par un gar Likteņupi - Daugavas muzejs Doles salā, Ogres kūrorta stāsti, Staburaga vieta un Sēlijas garšas Vīgantes parkā, Likteņdārzs saulrietā un "Daugavas zvirbuļi ar circenīšiem" noslēgumā

Tulpju laiks Rundālē! Skats no Mežotnes pilskalna, veselīgās šitake sēnes un Mītavas čiekuru labumi, Lielplatones muiža un Zvanu kolekcija

Pierobežas ūdeņu gleznas - rīts Puikules muižā, Ungurpils ezers ar peldošām salām, Karogu alas, dižakmens un ainavisks karjers ar romantisku salu viducī, Staiceles dzelzsavoti, Salacas sarkanās klintis, kājām gar jūru līdz Igaunijas robežai

Latgales dārgumi - Lielbornes muiža, pērlīte Červonkas muiža, Silenes SPA un šmakovkas laboratorija, Latvijā augstākais koka skatu tornis, pa "Pilsēta pie upes" takām Krāslavā, īsti latgaliska maltīte pēc tradicionālām receptēm!

Neparastā Kurzemes puse - pa takām no Zveidrijas caur Ēģipti uz (it kā) Itāliju, ciemos pie Velna un pauguru muguras Buses pilskalnā. Dienas noslēgums pie tējas tases Bruņinieku pilī!

Uzziedi, māmiņ! Sievišķīga diena Zemgalē - tulpju jūra Daugmalē, romantiskais Teteles tornītis, Dorotejas tējas namiņš Elejā, Blankenfeldes muižas stāsti un aromātiskie Tērvetes vīni

Narcišu ziedēšanas laiks Dienvidigaunijā – Igaunijas lielākā narcišu kolekcija, Sivahavas vilnas fabrika un ārstniecības augu dārzs, vaivariņu laiks Baltajā purvā

Kurzemes kalnos un lejās - mazzināmā Jāņupītes dabas taka, Kaļķleju svētavots, gleznainā Talsu pauguraine un Talsu pilsētas pakalni maija vēsmās



Ekskursijas/Semināri

Vidzeme ar mistikas pieskārienu - Kvēpenes pilskalna takas un noslēpumi, pīrāgošana un sātīga atpūta Maizes mājā, Liepasmuižas miers, Lielās Ellītes alas un mītiskais Zilaiskalns dienas noslēgumā


Sākums: 03.07.2021 8:00
Beigas: 03.07.2021 ~21:00
Dienu skaits: 1

 

 

 

 

 

 

Ekskursijas programmā: 

8:00 izbraukšana no Rīgas, pieturvietas pie Zinātņu akadēmijas. 

Rīta pauze ceļā. 

 

 

 

Sāksim dienu aktīvi! Mūs gaida ~6 -7 km garš pārgājiens pa kalniem, lejām Cēsu apkaimē, dodoties uz leģendām apvīto Kvēpenes pilskalnu, kur reiz esot atradusies varenā Satekles pils. Tajā valdīja Rūsiņš - kā Indriķa hronikā rakstīts, visvaronīgākais no latgaļiem. Pastaigas laikā mūs gaida arī svētozols, avots, klintis, saullēkta kalns, alas un citas mistiskas un mītiskas vietas. Lai pilskalnu un apkaimi iepazītu vislabāk, iepazīsim to vietējā gida vadībā.  Gājienā var noderēt nūjas! 

(Pārgājiens vietējā gida vadībā - 5 EUR)

 

 Pēc kārtīgas pastaigas viesosimies Liepas pagasta "Krūmiņos" jeb Maizes Mājā, kur saimnieki padalīsies ar dzimtas mantojuma noslēpumiem un stāstījumu par gadsimtiem senu rupjmaizes cepšanas rituālu. Piedalīsimies Pīrāgu ballītē, kopīgi īstā maizes krāsnī cepot pīrāgus, kam esot "smieklu bedrītes vaigos", gatavosim spēka zīmes no graudiem un noslēgumā baudīsim īsti latviskas pusdienas - ugunskura zupu, saimnieces ceptu saldskābmaizi ar mājās gatavotu zaļumu sviestu, svaigu dārzeņu cienastu, limonādi, tēju vai kafiju! 

(Pīrāgu ballīte un sātīgas pusdienas - 12 - 16 EUR, cena tiks precizēta brauciena dienā)

 

 

 

Par Mākslas kūrortu sevi šobrīd dēvē Liepas muiža. Šeit vairāk kā trīs gadsimtu garumā krājies četru kultūru mantojums – zviedru, vācu, latviešu un krievu. Muižas kompleksa senāka daļa saistīta ar alus brūzi un 18. gadsimtu, savukārt šobrīd skatāmās ēkas un parks ar dīķu kaskādi veidojies līdz pat mūsu dienām. Muižā ilgstoši atradusies skola, taču šobrīd izveidots mākslas kūrorts – vieta, kas raisa radošo darbību, kā arī ļauj atpūsties dabas un mākslas ielokā. Šobrīd te atrodas lauku viesnīca, semināru telpas, kultūras centrs, izstāžu zāle un plašs parks.

Liepas muiža jeb Lindenhof sāka veidoties 17. gadsimtā. Kā vēsta leģenda, tur, kur tagad atrodas Liepas muiža, agrāk bijušas zemnieku mājas. Šo māju saimniekiem bijis jāsūta cilvēki darbos uz Kauguru muižu. Strādnieki stāstījuši darba biedriem, ka viņiem mājās labība pat vēlā rudenī nenosalstot. Šī ziņa nonākusi arī līdz lielkunga ausīm. Kad rudenī kungam labība nosalusi, viņš sūtījis vagaru pārliecināties, ka minētajās mājās labība nav cietusi no sala. Tajos laikos “Liepiņu” mājās dzīvojis kāds stiprs, bet mēms vīrs, vārdā Toms, kas nolēmis vagaru izpērt. Vagars aizmucis un, pārradies mājās, stāstīja, ka tur labība tiešām nav nosalusi. Tad lielkungs licis saimniekus izdzīt no “Liepiņu” mājām, ēkas noplēst un to vietā uzcelt muižu. Tā arī darīts, un muiža ieguva nosaukumu – Liepas muiža.

(Ekskursija Liepas muižā vietējā gida vadībā – 2 EUR)

 

Lielās Ellītes ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta un ir bijusi populārs apskates objekts jau kopš seniem laikiem. Tā varētu būt 6.5-7 tūkst. gadu veca. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga – pie alas ieejas ir izciļņi, nišas, dobumi, kā arī Latvijai unikāla arkāde. Lielās Ellītes arkāde ir palikusi vienīgais šādas formas dabīgā smilšakmens veidojums Latvijā.

Lielā Ellīte ir aizsargājams ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, kā arī valsts

nozīmes aizsargājams kultūras (arheoloģiskais) piemineklis.

 

 

 

Uzkāpsim mistiskajā Zilajākalnā...  Kaut arī līdz  šim pieņēmums, ka šī ir bijusi senlatviešu svētvieta, faktisku un neapstrīdamu apstiprinājumu nav guvis, daudzās teikas, nostāsti un kultūrvēsturisko objektu koncentrācija kalna apkārtnē liecina par Zilā kalna nozīmīgo lomu. Arī Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” šis kalns minēts kā visas tautas pulcēšanās vieta.

2021. gada ziemā pašā kalna virsotnē - Imanta kalniņā - atklāta jauna skatu platforma, kas ir gan skatu vieta, gan pasargā kalna stāvās nogāzes no nobradāšanas. 

 

Mājupceļš, atgriešanās Rīgā ap 21:00. 

 

Ekskursijas cena: EUR 33

Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošais gids

Cenā nav iekļauts: ieejas maksas, ēdināšanas izmaksas, ziedojumi u.c. personīgie izdevumi






Pievienotie attēli