Ekskursijas

Piebalgas pakalni pieneņu laikā - Jumurdas, Nēķenmuižas un Vecpiebalgas muižu kompleksi, skats no Brežģa un Viņķu kalna augstumiem, nedaudz apgarots dienas noslēgums Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcā


Sākums: 13.05.2023 8:00
Beigas: 13.05.2023 ~20:30
Dienu skaits: 1

 

 

 

 

 

 

 

Ekskursijas programmā:

8:00 izbraukšana no Rīgas, pieturvietas pie Zinātņu akadēmijas.

 

Maza skatu pauzīte kādā no Ķeipenes vaļņa skatu laukumiem. Tas ir ap 7 km garš, līdz 1 km plats smilšains paugurains masīvs, kas atrodas starp Ķeipeni un Taurupi. Tas sākas un beidzas lēzeni, iekļaujot divas augstākās vietas: Kārklu kalnu - 142,2 m vjl un Lakstenes kalnu - 153,1 m vjl. Šajās vietās ierīkotas autostāvvietas ceļa malā gleznaino ainavu baudīšanai. No šīs osu grēdas – vaļņa – desmitiem kilometru tālu paveras skaistas dabas ainavas. Iespējams, tās sniegušas iedvesmu izcilajam gleznotājam, šī gada jubilāram Vilhemam Purvītim... 

 

Rīta kafijas pauze.

 

 

Rudens krāsās iekārtojies arī Ērgļu viduslaiku pils parks. Pilskalnā uzstādītas skulptūras "Ērgļu sargsuņi" (mākslinieks Ivars Mailītis), kas ir kādreizējo Ērgļu viduslaiku pils saimnieku Tīzenhauzenu dzimtas dārgumu sargātāji. Leģenda vēsta, ka dārgumi joprojām atrodas pils pazemē, kur tos sargā divi dzelzīs kalti suņi. Ērgļu viduslaiku pils teritorija vēsturiski ir bijusi Ērgļu centrālā vieta. Turīgā Tīzenhauzenu dzimta šajā pilī saimniekoja gandrīz divus gadsimtus. Pilskalna galā atrodas koka lapene, kas ļauj baudīt brīnišķigu skatu uz Ogres upes līkločiem. Tās griestos ir atspoguļoti vēsturiski zīmējumi, savukārt jumta kori rotā vēja rādītājs ērgļa veidolā.

 

Jumurdas pils ar parku - pirmie, kas veidojuši Jumurdas muižu, ir baroni Tīzenhauzeni. 1852. gadā šo īpašumu par 80 tūkstošiem sudraba rubļu nopērk Eduards for Tranzē, bet kungu nama pēdējais īpašnieks ir bijis latvietis - ārsts Reinholds Miķelis Liepiņš. Patlaban  pils tiek atjaunota senajā godībā, savukārt saimniecības ēkās ir iekārtota viesnīca un pasākumu telpas. Pils ārpuse jau liecina par to skatu, kāds tas bijis baronu laikos, visas vēsturiskas detaļas, koka logi un tornīši arī ir atjaunoti.

(Pils apskate no ārpuses un ekskursija parkā  vietējā gida vadībā - 1 EUR)

 

 

Vecpiebalgas muiža - grezna klasicisma stila ēka, ko ieskauj regulāra plānojuma ainavu parks ar daudzām eksotiskām koku un krūmu sugām. Muižas ēka celta 1688. gadā kā zviedru valdības īpašums. Pēc Ziemeļu kara Pēteris I uzdāvināja muižu Borisam Šeremetjevam, kurš muižas dzīvojamo ēku tagadējā izskatā cēlis ap 1784. - 1786. gadu. Vecpiebalgas muižas klasicisma celtne kalpojusi par Slātavas muižas prototipu slavenajā Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki".

( Muižas apskate no ārpuses)

 

Pusdienu pauze. Piedāvājums un cena tiks precizēti brauciena dienā.

 

 

 

Nēķena muižas komplekss. Kungu māja būvēta 19.gs. 80. gados pēc arhitekta R.G. Šmēlinga projekta. Par iedvesmas avotu kalpojušas itāļu neorenesanses un villu arhitektūras formas.No muižas kompleksa senās apbūves saglabājusies klēts, vīna pagrabs,vecā pils. Pie muižas saglabājies 19.gs. veidots ainavu parks. 

Pastaiga ap Nēķena muižas kungumāju. Piekalnītē plūst Gauja, te kādreiz bija „siļķu” prāmis. Uz Gauju priecīgi burbuļodams plūst tīrs avots – iespēja pasmelt malku garda ūdens.

 

 

 

Skats uz Piebalgas kalniem un pakalniem no Brežģa kalna 11 metrus augstā skatu torņa, kurš te uzstādīts 2017.gadā! No Brežģa kalna redzams arī Alauksts, kas reiz uzskatīts par Gaujas otro atvaru, un Zobols, kas dažkārt tiek uzskatīts par Gaujas iztekas vietu.

 

Īsa pieturvieta Piebalgas kūpinātavas firmas veikaliņā, kur iespējams iegādāties visdažādākos svaigas un kūpinātas gaļas izstrādājumus, kas tapuši tepat Piebalgā!

 

 

 

Pavisam jauns ir Viņķu kalna skatu tornis - nepilnus 18 metrus augstā torņa konstrukcijas apgleznotas ar Sandras Strēles veidotiem Latviju rakstiem. Tornis atklāts vien 2019. gada vasarā, kaut arī iecere lolota jau vairākus gadus. Kalns pēdējos gados kļuvis arī par iecienītu saulgriežu svinēšanas vietu.

 

 

 

 

Jaunpiebalgas Sv. Toma luterāņu baznīca - izcilais Vidzemes augstienes dievnams iesvētīts 1804.gada 4.jūlijā. 1871. – 1873. g. dievnamu kardināli pārbūvēja pēc Matiasa fon Holsta projekta. Baznīcā ir 800 sēdvietas, tās altāris un kancele griezti ozolkokā. Kad 2004.gadā Jaunpiebalgas baznīca atzīmēja savu 200.gadadienu, dievnams tika nodēvēts Svētā Toma vārdā. No 2011.gada līdz 2013.gadam baznīcā notika vērienīgi restaurācijas darbi. Pie Jaunpiebalgas Sv. Toma baznīcas atrodas tēlnieka Kārļa Zāles un arhitekta Aleksandra Birzenieka veidotais piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Jaunpiebalgas draudzes locekļiem. Baznīcā ērģeļspēli mācījies komponists Emīls Dārziņš.

(Ziedojums ~2 EUR)

 

Mājupceļš, atgriešanās Rīgā ap 20:30

 

Ekskursijas cena: EUR 38

Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošā gida pakalpojumi

Cenā nav iekļauts: vietējā gida pakalpojumi Jumurdas muižas kompleksā, ēšanas maksas, ziedojumi u.c.


Pievienotie attēli