Strādājam attālināti!

Vecā Polockas ceļa stāsti un vēl...

Ropažu novada dārgumi - atdzimstošā Lantes muiža, Lielie Kangari, Ropažu viduslaiku pilsdrupas un baznīca. Anšlava Eglīša ekspozīcija Inciemā un Krimuldas muižas šarms

Varenās Latgales pilis un muižas - grāfu Borhu stāsti sveču gaismā Varakļānu pilī, Marinzejas muiža, Krustpils pils atjaunotie interjeri. Ciemos pie keramiķes "Zaļbirzēs"

Vidzemes pilis - Alūksnes Jaunās pils restaurētie mūzikas saloni un Helēnas dziedājums, gaismas un skaņas piedzīvojums Alūksnes viduslaiku pilī. Litenes muižas baltais nams un vienmēr romantiskā Stāmerienas pils!

Vīri ar odziņu!

No drupām līdz muižai. Muižu atdzimšanas stāsti kopā ar Inu Jurģi

Dzejnieces Elīzas fon der Rekes dzīves pieturas. Kopā ar Signi Lūsiņu

Ventai pa pēdām! Dabas taka Skrundā, neparastā Lēnu baznīca, "Vella dzirnavas" un skats no Lagzdienas pilskalna, reiz varenā Piltene un Ventas ieteka jūrā

Pretī pavasarim! Pārgājiens "Zudusī Īles sanatorija un Spārnu pilskalns"

Lielā Alūksnes novada akmeņu tūre! Pa ceļiem un taciņām līdz pašai Krievijas pierobežai

Iedzer, brāli! Mazāk sāpes jūti, Jaunu dzīvi alus bur. [E.Veidenbaums]

Dižgaru ceļš Ziemeļvidzemē - Elīnas Zālītes, Ojāra Vācieša, Jāzepa Vītola un Kornēlijas Apškrūmas radošuma un iedvesmas vietas

Pa Jūrtaku līdz Latvijas Nidai! Papes Fišereja, bāka un senais Ķoņu ciems. Un tad kājām līdz Lietuvas robežai!

Kur Andrejs zemi mērīja un pirmo dzeju rakstīja. Stāstiem un leģendām apvīts ceļojums pa romantiķa Andreja Pumpura dzīves un darba vietām kopā ar Signi Lūsiņu



Ekskursijas/Semināri

Kur Andrejs zemi mērīja un pirmo dzeju rakstīja. Stāstiem un leģendām apvīts ceļojums pa romantiķa Andreja Pumpura dzīves un darba vietām kopā ar Signi Lūsiņu


Sākums: 16.04.2022 8:00
Beigas: 16.04.2022 ~20:00
Dienu skaits: 1

 

 

 

 

 

 

Ekskursijas programmā:

Plkst. 8:00 izbraukšana no Rīgas, Zinātņu akadēmijas

 

 

 

Daugavas skatu terase Ķegumā. Stāsts par plostniekiem un Andreja Pumpura plostnieka gaitām.

....Spīd saule, skrien vējš pār Daugavu un atnes dziesmas skaņas. Viņiem pa priekšu brauc cits plosts. Straume šeit mierīga un plostnieki var sūtīt dziesmā sveicienus Daugavas krastiem....

Andrejs klausās. Tās ir savādas skaņas, tie ir savādi vārdi, ko atnes vējš pār Daugavas ūdeņiem. Andrejs zina: tie ir krievi, kas no tālienes ved plostus uz Rīgu. Dziesmas vārdus viņš nesaprot, bet meldijā gribas atkal un atkal klausīties.....

[ Jānis Kalniņš «Andrejs Pumpurs»]

 

 

 

Piemiņas zīme «Dīriķupīte». Daugavas sīkās pietekas Dīriķupītes krastos atradās Dīriķu mājas, kur bērnību pavadījis A.Pumpurs.

...,Šai Lieljumpravas pagasta daļā piedzima Andrejs Pumpurs 22. (10.) sept. 1841. g. Viņa tēvs toreiz dzīvoja Ķeirānu meža mājiņā un gāja muižā par vīndedzi. No Ķeirāniem tēvs pāriet uz Dīriķu mājām par saimnieku gadu pēc Andreja dzimšanas. Šais mājās Pumpurs pavada savu bērnību....

[ Teodors Zeiferts. «Latviešu raktsniecības vēsture» ]

 

 

Simbolpiemineklis Andrejam Pumpuram. 

Atzīmējot latviešu tautas eposa “Lāčplēsis”, kura autors ir izcilais dzejnieks Andrejs Pumpurs, simtgadi, 1988.gadā tika atklāts tēlnieka J. Karlova un arhitektes, I. Rībenas veidotais kopdarbs – vairāk nekā sešus metrus augsts akmens piemineklis. Simbolpiemineklis “Austras koks” atrodas Andreja Pumpura dzimto māju “Meža Ķeirānu” vietā.

 

 

 

Mīļā māte, Meža kapi.

Ļoti sena kapsēta mežā vēl no senseniem laikiem, kad aizgājējus glabāja pēc kārtas rindās, kā to tolaik sauca ‘’pēc šņores’’. Vēlāk, kad pirmie apbedījumi bija aizauguši, uz to pamatiem sāka ierīkot dzimtu kapu vietas. A. Pumpura MĪĻĀ MĀTE / dzim. 1775.g./ bija eposa „Lāčplēsis” autora Andreja Pumpura tēva audžumāte un mātes tēva māsa. Nodzīvojusi garu mūžu, apveltīta ar skaidru domu, gaišu prātu. Saimniekojusi „Tīrumniekos”, kur iekārtojusi skolu un mācījusi zemnieku bērnus „grāmatā”. Laba folkloras zinātāja, zintniece.

 

 

 

Aizkraukles pilskalns.

Vientuļa stāvēja Aizkraukles pile,

Attāļu nost no Daugavas krasta;

Dziļajos mežos dzīvoja lāči,

Vilki un pūces tur kauca pa naktīm.

Nedrošas tekas cauri še veda,

Reti kāds ceļinieks nonāca pilī.

[A.Pumpurs «Lāčplēsis»]

 

Stāsts par Andreja Pumpura nepiepildītām mīlestībām.

 

 

 

Dzejas ozoli.

Līdzās Kaibalas ietekai Daugavā reiz atradušies Dieva ozoli, kas tika uzskatīta par svētiem, pie tiem ļaudis nesuši upurus. Īsi pirms I Pasaules kara no ozoliem bija saglabājušies tikai celmi, kuru vietas ļaudis vēl atcerējās. Dieva ozoli iemūžināti Ausekļa dzejolī „Dievozolu trijotne”. Par Dieva ozolu tradīcijas turpinājumu uzskatāmi tā sauktie Dzejas ozoli. Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja sēdē tika nolemts atjaunot Ausekļa apdziedātos ozolus, nosaucot tos par Dzejas ozoliem. 1971. gada 21. septembrī pirmo ozoliņu stādīja A. Pumpura dzimtas pārstāvji, otro — dzejnieki un rakstnieki, trešo — saimniecības “Lāčplēsis” pārstāvji.

 

Pusdienas Lielvārdē. 


A.Pumpura Lielvārdes muzejs.

Atrodas Lielvārdes parkā 19. gs. sākumā celtajā Lielvārdes muižas klētī, ko vēlāk izmantoja kā dzīvojamo ēku. 1922. g. tai piebūvēja verandu. Muzejs ēkā ir izvietots kopš 1970. g., un tā krājumā ir materiāli par latviešu tautas eposu “Lāčplēsis” un tā autoru - Andreju Pumpuru (1841. – 1902.), kā arī par Lielvārdes novada vēsturi un etnogrāfiju. Blakus muzejam guļ liels akmens - Lāčplēša gulta (ap 80 t) ar atlūzu, kas ieguvusi Lāčplēša segas nosaukumu. Abi akmeņi savulaik atradušies Daugavā blakus Lielvārdes salai, kur tagad viļņojas Ķeguma HES ūdeņi. Turpat apskatāms t.s. Spīdalas koka bluķis, kas atvests no Aizkraukles. Minētie objekti atrodas pie stāva, klinšaina Daugavas krasta, kura piekājē viļņojas Daugavas plašie ūdeņi.

(2022.g. apmeklējuma maksa tiks precizēta)

 

Lielvārdes draudzes skolas piemiņas akmens.

12 gadu vecumā uzsāk skolas gaitas Lielvārdes draudzes skolā, vācu klasē. Lielvārdē bērnu mācīšana algotu skolotāju vadībā sākās 1689. gadā. Draudzes skolas ēka nopostīta 1915. g. Draudzes skolas piemiņas akmens uzstādīts 1979. g. tā autors - Jānis Lapsa.

 

 

Pikniks ar Lielvārdes riekstiņiem Spīdalas saliņā Rembates parkā

 

 

 

Kangaru kalni.

Vārds “Kangar” lībiešu valodā nozīmē “kalni”. Lielie Kangari stiepjas no Bajāriem līdz pat Suntažiem 28 km garumā. Augstums virs apkārtnes ir 27 m. Absolūtais augstums virs jūras līmeņa – 78 m. 

Dzejnieks Andrejs Pumpurs 1888.gadā Lielos Kangarus min arī savā eposā “Lāčplēsis”. Eposā Lielajos Kangaros dzīvo latviešu tautas burvis – dziednieks Kangars, kurš pārdod savu dvēseli velnam Līkcepurem un kļūst par savas tautas nodevēju.

 

Mājupceļš, atgriešanās Rīgā ~ 20:00.

 

Ekskursijas cena: EUR 33

Cenā iekļauts: vieta autobusā, gida paklpojumi

Cenā nav iekļauts: ieejas maksas, ēšanas maksas

 

Maršrutu sagatavojusi un ekskursiju vada gide Signe Lūsiņa

Signe pēc izglītības ir baltu valodu filologs. Pēc darba grāmatiņas ierakstiem - latviešu valodas un literatūras skolotāja, žurnāliste un gide. Pēc hobijiem – grāmatu aprijēja, vairs neesošu muižu meklētāja un dārza puķu kopēja. Atlikušajā brīvajā laikā mācās Literārajā Akadēmijā par rakstnieci.




Pievienotie attēli