Stabu iela 17 /13.12.2010 15:52/

Šī divstāvu koka savrupmāja Stabu ielā 17 ir viena no pēdējām arhitekta Paula fon Hardenaka būvēm Rīgā. Nams ir interesants  celtniecības paraugs, jo ir blankota pildrežģu būve, ko slēpj dēļu apšuvums. Tās klasiskā fasāde, kuru izceļ frontons un otrā stāva rizalīta pilastri ir  ļoti proporcionāla un varētu kalpot kā fasādes etalons.

1877. gadā savrupmājas projektu pasūtīja Rīgas tirgotājs un avīžu izdevējs Ignatijs Šutovs, kuram bija lieli nopelni Rīgas krievu sabiedrības dzīvē. Viņa mazdēls Boriss Jordans – Krievijas ģenerālštāba pulkvedis un viens no krievu emigrantu līderiem Amerikā – bērnību pavadīja vectēva namā Rīgā, ko viņš apraksta savos memuāros. Kā jau izdevēja namā šeit varēja sastapt žurnālistus, sabiedriskos un administratīvos darbiniekus, krievu inteliģences ziedu. Šutovu dinastija pārstāvēja krievu vecticībnieku Novgorodas grupu, kuri pirmie apmetās uz dzīvi Baltijas guberņās pēc ticības vajāšanas Krievijā.  Krievijas valsts ierēdņi  uzskatīja par godu un pienākumu, iebraucot Rīgā,  apmeklēt šo ģimeni.

1908. gadā zvērināts advokāts Sergejs Šutovs pārdeva namu cunftes amata meistaram un lielas gaļas un desu pārstrādes firmas īpašniekam Augustam Hartvigam, kurš šnamā dzīvoja pats, bet otro stāvu izīrēja tirgotāja Vilhelma Brīgera ģimenei.

1923. gadā A. Hartvigs pārdeva namu Korporācijas „Selonija” palīdzības biedrībai. Tā dibināta 1909. gadā ar mērķi gādāt korporācijas trūcīgiem studentiem līdzekļus kursu beigšanai, tālāk izglītošanai, mirušo ģimenes locekļu pabalstīšanai . 1947. gadā biedrību iekļāva Selonijas apvienotajā konventā, līdz ar to korporācijai pēc Latvijas valsts atjaunošanas bija tiesības atgūt savu namu.

Šī korporācija ir vecākā latviešu studentu apvienība  -  dibināta 1880. gada 24. novembrī Rīgas Politehnikumā. Tās dibinātāji – Puriņu Klāvs, Bernhards Dīriķis un Konstantīns Pēkšēns.

Korporācijas nosaukuma pamatā ir Latvijas novads Sēlija, krāsas – zaļš-balts-sarkans piešķirtas 1881. gadā,  tās devīze „Spēks vienībā – spēks brīvībā”. 1897. gadā korporācija uzņemta Konkordia konventā. 1898. – 1915. gadā korporācijas dzīvoklis atradās Berga bazārā, vēlāk Maskavā, bet pēc kara – Rīgā  Bruņinieku ielā 14. Kopš 1923. gada ar pārtraukumiem – Stabu ielā 17.

Pievienotie attēli