Krišjāņa Valdemāra iela # 35 /13.12.2010 15:33/

Šī vienstāvu klasiskā stila koka celtne, neskatoties uz daudzstāvu būvju aplenkumu, vēl šodien liecina par rajona apbūvi pagātnē.

Namam nevainojama fasāde, kurā atspoguļotas klasicisma pareizās proporcijas. Trīs rizalītus, ar pilastriem malās, noslēdz frontoni. Centrālās daļas frontonu dekorē  vāzes un fantastiski pūķi - mājas sargi.

1874. gadā Stāmerienas muižas barons Edvīns fon Volfs (Edwin Baron von Wolff Stomersee) uz Sv. Jura hospitāļa zemes Nikolaja ielā nolēma būvēt savu ziemas rezidences dzīvojamo ēku, kurai projektu pasūtīja arhitektam Gustavam Vinkleram. Nams tika uzbūvēts nākošajā -  1875. gadā.

Barons fon Volfs bija saistīts ar daudzām slavenām dzimtām. Viņa sieva Sofija dzimusi Potjomkina bija Krievijas valstsvīra pēctece. Viņu meitu Sofiju apprecēja slavenais Vācijas izgudrotājs Fridrihs grāfs Cepelīns (Fridrich Graef Zeppelin), kurš, iespējams, viesojies arī sievas tēva mājā.

1884. gadā barona mantinieki pārdeva savrupmāju  radiniekam Šveices konsulam, Goda leģiona ordeņa kavalierim, rūpniekam un tirgotājam un Valdeķu muižas īpašniekam Konstantīnam Šturcam (Sturz). Viņš paplašināja īpašuma dārzu uz iegādāto zemesgabala rēķina.

Valdeķu muiža vēlāk piederēja Benjamiņu dzimtai, kura ierīkoja tur vienu no Latvijas paraugsaimniecībām.

K. Šturcs miris savā muižā Šveicē 1925. gadā un viņa mantinieki pārdeva māju Valdemāra ielā 35 Latvijas Tirgotāju savienībai.

1926. gadā arhitekts Eižens Laube izstrādāja namam pārbūves projektu. Pagalmā tika piebūvēta vienstāvu mūra ēka renesanses stilā t.s. „Baltā zāle”, bet savrupmājā iekārtoja ēdamzāli, bibliotēku, zelta zāli, kamīna, japāņu, biljarda, zaļo, lillā un kungu istabas, kā arī virtuvi. Interjers bija grezns. To papildināja arī vitrāžas un skulptūras. Namu  veidoja  pēc vecās Krievijas populārajiem Tirgotāju klubu paraugiem.

Latvijas Tirgotāju savienību izveidoja 1919. gadā uz Otrās Rīgas Tirgotāju biedrības (dibināta 1912. gadā) bāzes ar mērķi veicināt latviešu tirdzniecību, apkarot spekulāciju, noregulēt attiecības starp ražotāju un patērētāju.

Bermonta uzbrukuma laikā savienības Dāmu komiteja nodibināja Kareivju apgādāšanas komisiju. Par saziedotajiem līdzekļiem uzturēja kareivju klubu, materiāli atbalstīja bēgļus.

Tirgotāju savienībai bija 17 nodaļas pilsētās un pagastos. 1925. gadā tās biedru skaits sasniedza 1100 cilvēku.

Krišjāņa Valdemāra ielas namā notika vairākas tirgotāju konferences un kongresi. Tika dibināti vairāki nozīmīgi Latvijas uzņēmumi.  Latvijas Tirgotāju savienībā darbojās daudzi plaši pazīstami Latvijas censoņi: Vilis Ķuze, Eduards Kurauss, Pēteris Dannenbergs, Jānis Mīlmanis, Ludvigs Neiburgs, Roberts Valdmanis, Jānis Brigaders un citi.

1936. gadā ar iekšlietu ministra lēmumu tika uzdots Latvijas Tirgotāju savienību ikvidēt. Tā labprātīgi izbeidza savu darbību 1937. gadā.

No 1937. gada kā nama īpašniece dokumentos reģistrēta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (dibināta 1935. gada 30. decembrī, lai pārstāvētu un veicinātu tirdzniecību un rūpniecību Latvijā). Tā faktiski pārņēma Latvijas Tirgotāju savienības darbu.

1940. gada augustā šajā ēkā izvietoja LPSR Komunistiskās partijas Centrālo komiteju.

Ilgus gadus namā darbojās Rīgas Tehniskais nams, bet kopš 2000. gada šeit atrodas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kas atjaunoja savu darbību 1994. gadā.

Ēka ir unikāls koka arhitektūras un Rīgas vēsturiskās apbūves paraugs. Zaudējot šo namu, mēs pazaudēsim arī savrupmāju apbūves laikmeta Lazaretes ielā (kopš XVIII gadsimta) liecinieci.

Pievienotie attēli