Jura Alunāna iela Nr. 5 /06.05.2011 11:41/

Jura Alunāna 5 numurā jau otro reizi vēsturē ir izvietojusies Lielbritānijas sūtniecība Latvijā, kas savā pastāvēšanas laikā ir redzējusi daudzas kronētas personas un pēc atjaunošanas uzskatāma par vienu no skaistākajām ēkām Rīgā.

1970.–jos gados šajā vietā atradās Svēta Jura hospitālis (Juras Alunāna ielā Nr. 2a) kas deva nosaukumu ielai – no 1863. līdz 1923. gadam tā bija Jura (Georga) iela un plašie hospitāļa sakņu dārzi.

1876. gadā kāpostu laukos (pie tagadējās Andreja pumpura no Jura Alunāna līdz Antonijas ielai) četrus gruntsgabalus ieguva tirgotājs Anniņmuižas un lielākās vīnu tirgotavas Rīgā „Jaeger & Co” (dibināta 1816. gadā) īpašnieks Kārlis Jansens. Pēc arhitektūras akadēmiķa Heinriha Šēla projekta uz Andreja Pumpura un Jura Alunāna ielas stūra viņš uzcēla divstāvu klasiskā renesansa stila savrupmāju, staļļus, vāgūzi un kā, tolaik bija pieņemts bagātajos namos, virtuvi atsevišķā vienstāva flīģelī, lai smakas neiespiestos tīrajā pusē. Pie mājas ierīkoja plašu dārzu, līdz Antonijas ielai, ko 1890. gadā likvidēja sadalīja zemes gabalos, pārdeva un tā vietā uzceltas daudzstāvu ēkas.

1903. gadā īpašums ar visām mēbelēm pārgāja Dānijas valsts padomnieka un konsula (ZASV konsuls Rīgā 1880/1906. gados) Magnusa Gragh Bornholda, tirgotāja akciju sabiedrības „Glover” (dibināta 1899. gadā) direktora un līdzīpašnieka rokās.

1919. gadā M. Bornholds bija spiests bēguļot, bet namu, mēbeles, gleznas un dārgumus no padomju varas izlaupīšanas glāba viņa namsaimniece Ida Vests. 1924. gadā M. Bornholds pēc grūtas slimības mira un novēlēja viņai nelielu legātu, kas bija jāizmaksā mantiniekiem – Benislavsku un Grāfienes Mohl pēctečiem. Legāts sastādīja diezgan lielu summu, ko izmaksājot, mantojums saruktu līdz 10455 latu, tāpēc mantinieki nolēma namu pārdot izdevīgam klientam.

1930. gadā Viņa Majestātes darbu un publisko būvju komisija, meklējot piemērotu mītni Lielbritānijas sūtniecībai, par 202 000 latu iegādājas ēku kopā ar mēbelēm no Varšavā dzīvojošiem piederīgajiem.

1930. gadā arhitekts Maksis fon Ozmidovs bijušā virtuves flīģeļa vietā projektēja atsevišķu trīsstāvu piebūvi, ko aizņēma kanceleja, birojs, sekretariāts, bet vecajā ēka izvietojas sūtņa reprezentācijas un dzīvojamās telpas, kuras ievācās Lielbritānijas vēstnieks Eduards Alans Valkers, līdz tam viņa dzīvoklis atradās Kr. Valdemāra ielā Nr. 71/73.

Lielbritānija jau 1918. gadā bija gatava atzīt mūsu valsti, 1919. gadā tā palīdzēja Latvijai atbrīvošanās cīņās ar ieročiem, produktiem, kā arī morāli. Protams, kara laika kredīti vēlāk smagi atsaucās uz Latvijas ekonomiku, bet toreiz lielvalsts atbalsts bija daudz svarīgāks jaunajai republikai.

Padomju laikā namā atradās Oktobra, vēlāk – Ziemeļu rajona izpildkomiteja, bet 1992. gadā ar lielu skandālu, tika demontētas vēsturiskās interjera detaļas, nams tika nodots tā  vēsturiskajam īpašniekam.

Pievienotie attēli