Par braucieniem līdz 14.04.2020.

"Jauni Rakursi" turpmāk neklātienē

Dabas melodijas Siguldas pusē - Paradīzes kalns, Kraukļu aiza un mistiskais Raganu katls! Kaļķugravas avoti un dzirnavezers. Noslēgumā - ekskursija un degustācijas "Latvijas Balzams" ražotnē

Ziemeļkurzemē līdz Kolkasragam un Slīteres mežu ūdenskritumiem! Kopā ar Andri Grīnbergu

Vasks, Vivaldi “Gadalaiki” – multimediāls koncertšovs - muzicē Vestards Šimkus, Darja Smirnova un Liepājas kamerorķestris. Turpceļā – majestātiskā Vērgales muiža ar kādu īpašu mīlasstāstu

Garšas medībās uz Kurzemi - Elpas sieri Kazdangas pilī, izsmalcinātais Aizputes vīns, ciemos pie jestrajām Zirņu sievām un viss par Zirņiem, zirņiem un "Zirņiem"!

Muižu leģendas I - pa Lietuvas turīgo muižnieku pēdām! Eleganti atjaunotā Pakevis muiža, galminieku dzīve Kelmes muižā, maģiskais Tituvēnu klosteris ar īpašo svētceļnieku kvasu, vakara kafija Jakišku muižā

Piektais gadalaiks Somā nacionālajā parkā kopā ar Andri Grīnbergu.

Dabas un dzejas maģija kopā ar Signi Lūsiņu

Pēc labsajūtas Krievijas pierobežā – atpūta Verskas sanatorijas ūdens centrā, Pečoru zeltītie kupoli no Meremē skatu torņa, ziepes ar Pečoru avota ūdeni un trīs minūtes Krievijā

Kurzemes piekraste gājputnu laikā – Meža māja Ķemeros, Slokas ezera tornis un taka, Ķaņiera niedrāju laipa, zvejniecības tradīcijas Apšuciemā, zivju gardumi un izauklēti mājas vīni Kaltenē

Pērnavas apkaimes nepieradinātās muižas – gleznoto interjeru pērle Testamā, Audru muižas biezie mūri, Pootsi vīna muiža, mols ar leģendu, kur Pērnavas upe satiekas ar jūru

Latgale Lieldienu gaidās – “Pilsēta pie upes” filmēšanas vietas Krāslavā un Ludzā, veselīgās “Kurmīšu” tējas, kandžas stāsts Kaunatā, “Kotiņu” saimniecība un sātīgas graudaugu vakariņas, Lielais Liepukalns un neparasti dzīvnieciņi

Lieldienās uz Eiropas senāko dižmežu - Belovežas gāršu Polijā! Atjaunotā Tikocinas pils, olu apgleznošana, pankūkas un pašu gatavoti poļu "pirogi", Vigri klosteris uz salas un smeķīgs alus noslēgumā

Lieldienās Vimbu svētki Bauskā! Igo “Ceplis”, Vilces muižas leģendas, Trušu pilsētiņa un “Viestardu” gardumi Tērvetē



Ekskursijas/Semināri

Kurzemes piekraste rudens gājputnu laikā – Meža māja Ķemeros, Slokas ezera tornis un taka, Ķaņiera niedrāju laipa, zvejniecības tradīcijas Apšuciemā, zivju gardumi un izauklēti mājas vīni Kaltenē


Sākums: 06.09.2020 9:00
Beigas: 06.09.2020 ~21:00
Dienu skaits: 1

 

 

 

 

 

Ekskursijas programmā:

9:00 izbraukšana no Rīgas, pieturas pie Zinātņu akadēmijas

 

 

 

Dabas izglītības centrs "Meža māja". Ēka celta 1933. gadā un ir viena no spilgtākajām nacionālā romantisma celtnēm Latvijā. Šeit atradās prestižais restorāns “Jautrais ods” ar plašu āra terasi un greznu, kokgriezumiem rotātu kamīnzāli. Šurp atpūsties brauca ne tikai tolaik plaukstošā Ķemeru kūrorta viesi, bet arī daudzas tā laika slavenības. Pēc 2. pasaules kara ēkā ierīkoja bērnu sanatoriju “Meža māja”, kur bērni ārstēties brauca no visas Padomju Savienības. 1997. gadā, pēc Ķemeru Nacionālā parka nodibināšanas, „Meža māja” kļuva par parka administrācijas centrālo ēku.

 

 

Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar plašām ūdensaugu audzēm, dolomīta grunti, bagātīgiem sapropeļa krājumiem un sēravotiem. Tā vidējais dziļums ir 60 centimetri, savukārt lielākais – 1,5 metri. Plašajos niedrājos Slokas ezerā ligzdo dažādi reti ūdensputni, kā arī ezers ir iecienīta caurceļojošo putnu pieturvieta, kas migrācijas laikā šeit skaitāmi vairākos simtos un pat tūkstošos. Vasaras sezonā ezerā parasti var redzēt vairākus desmitus līdz simtus paugurknābja gulbju, vairākus desmitus pīļu, cekuldūkurus un laučus.

Ezera krastā iekārtots neliels divstāvu peldošs skatu tornis, no kura ērti pārlūkojama lielākā daļa ezera. Savukārt no ezera sākas Slokas ezera taka, kas ved cauri Vēršupītes dumbrājam, purvainajiem ezera krastiem, dažādiem mežu tipiem. Iziesim daļu takas, sasniedzot Melnezeru! (Pastaiga ~ 1 – 1,5km)

 

 

 

Kaņiera ezera Niedrāju taka. Ejot pa laipu iespējams iepazīt Kaņiera ezeru no neierasta skatupunkta – piekļūt tuvāk niedrāju labirintiem un kādu brīdi pat iet caur tiem. Niedrājus par savu mājvietu izvēlējušies lielākā daļa ezerā sastopamo putnu sugu, tādēļ, ejot pa laipu pavisam klusi un nemanāmi, varbūt kādu no putniem pamanīsi pavisam tuvu. Takas garums – 800m.

 

 

 

Kaņiera ezera putnu vērošanas tornis. Kaņiera ezera putnu vērošanas tornis atrodas Kaņiera Riekstu pussalā. Kaņieris ir uzskatāms par vienu no izcilākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, jo nelielā dziļuma un bagātīgās ūdensaugu veģetācijas dēļ tas ir īpaši piemērots dažādu ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai caurceļošanas laikā. Pavasarī jau drīz pēc ledus izkušanas ezerā ierodas pirmie caurceļotāji – gaigalas, lielās un mazās gauras, kā arī virkne citu ūdensputnu sugu. Daļa no atlidotājiem paliek ezerā visu vasaru, lai te ligzdotu un izaudzētu mazuļus. Ezeram īpaši raksturīgas sugas, kas ligzdo niedrājos (lielais dumpis, mazais ormanītis, bārdzīlīte, dažādi niedru ķauķi, retumis tiek dzirdēts arī mazais dumpis) vai peldošās slīkšņās (pīles un kaijveidīgie putni).

 

Pauze kafijai un vieglām pusdienām bistro Apšuciemā.

 


Zvejas un jūras kultūras mantojuma centrs - tikai 2019. gada vasarā atvērts un iekārtots bijušajā Apšuciema skolas ēkā pašā jūras krastā! Tagad ēkai jau rit 120. Gads. Ēka celta kā labības spīķeris, bijusi konservu fabrika, no 1922. gada – skola. Faktiski skolas šajās telpās nav jau 14 gadus. Ar ES fonda atbalstu šobrīd ēka ir ieguvusi jaunu statusu un funkcijas, tā pārtapusi par Zvejas un jūras kultūras mantojumu centru.  Projekta “Zvejas un jūras kultūras mantojuma centra izveide Apšuciemā” mērķis ir zvejas un jūras materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un nemateriālā kultūras mantojuma nodošana nākamajām paaudzēm.  Ēkā izvietota vēsturisko priekšmetu ekspozīcija, kura apkopota no mūsu senču ikdienas dzīves.

(Ziedojums)

 

Kaltenes putnu taka vijas gar jūras krastu, kas šeit ir gan akmeņains, smilšains, gan niedrājiem un zālēm apaudzis. Seklais ūdens un krūmāji ir iecienīta putnu ligzdošanas un atpūtas vieta. Noiesim taku gar jūras krastu un pa ceļam uzkāpsim putnu vērošanas tornī jūras krastā!

 

 

 

"Sensenos laikos vells ness’ akmeņs’ no Zviedrijs’ uz Talsim, lai būvēt desmito pakaln’, bet darijs’ to tik lēn’, ka nav paspējs’ pa tums’. No rīt’, nodziedot vietējam Kaltens’ gailim, tas nomet’ akmeņs’ kur pagadās." Tā Kaltenē esot izveidojusies viena no ainaviski savdabīgākajām akmeņainajām piekrastēm Latvijā. Krasta oļi šeit bagāti ar Litorīnas jūras laika ūdens iemītnieku fosilijām. Ja citur meklējam laimes akmeņus ar caurumiņiem (arī tādi šeit ir), tad Kaltenē – ar gliemežvākiem, vēzīšiem un citiem seniem “zvēriņiem”. Bez tam seklos līčus šeit iecienījuši ūdensputni un pavasaros un rudeņos migrējošie gulbji brīžam skaitāmi pat vairākos simtos...

 

 

 

Ciemojamies Kaltenes ciemā, kur saimniece gatavo gardus zivju ēdienus, gan pēc senām Kaltenes zvejnieku tradīcijām, gan mūsdienīgākus - reņģes, brētliņas un siļķes gan salātos, gan dažādās marinādēs. Turklāt, no dārzā un mežā lasītām ogām top mājas vīni - dzērveņu, ķiršu, ērkšķogu, plūmju, pieneņu, pīlādžu, vīnogu, cidoniju, rabarberu u.c.

Degustēsim ~10 veidu vīnus, dažādu veidu zivju produkciju!

(Vīnu un zivju gardumu degustācija – 7 EUR).

 

Mājupceļš, atgriešanās Rīgā ap 21:00.  

 

Ekskursijas cena: EUR 27

Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošais gids

Cenā nav iekļauts: ziedojumi, ēšanas maksas




Pievienotie attēli