Lūdzam ievērot!

Dārgie ceļotāji!

Uz Gaiziņkalnu! Kazas piena gardumi "Līvos", Bolēnu avots un Vidzemes garša "Lielajos Kupros". Nesen atdzimusī Zelgauskas muiža un atmiņas par Pērses ūdenskritumu

Krāšņā vasara Pērnavas dārzos – Tamme Talu neparastie ārstniecības augi, Pērnavas apriņķa bagātīgākais kolekciju dārzs, smalkie un dzirkstošie Tori sidri. Nokāpsim mistiskajā Elles alā!

Kurzemē – ziedošā un dziedošā. Lavandu lauki Ošeniekos, “Upmaļu” ārstniecības augu dārzs, Puķu lauku ziemcietes, kazas piena labumi Vandzenē un Andra Kārkliņa flamenko Kaltenē

Dārzu diena Pelvas apriņķī Igaunijā – galvu reibinošas puķu, koku, graudzāļu un ainavu kompozīcijas maz zināmos piemājas dārzos!

Diena Trejdeviņu sajūtu salā Sēlijā!

Lavandu ziedēšanas laiks Kurzemē – Druvas saldējums, Lillas Lavender lavandu svētki Ošeniekos, Pāvilostas vasara, Jūrkalnes maizīte un varenā Ventas rumba

Skrundas dabas taka, Liepājas vecpilsētas arhitektūras pērles, augstākā kāpa Latvijā un Baltijas jūras krasta pārgājiens no Jūrmalciema līdz Bernātiem kopā ar Andri Grīnbergu

Māksla, garšas un orhidejas Kurzemē - Pedvāles mākslas parks, Drubazu vīni un savvaļas orhidejas, varenā Nurmuiža un rāmā Lielvirbu muiža

Vidzemē zied lavandas! Kazas piena saldējums Limbažu pusē, tvanīgās Lillas lavender lavandas, neparastā Vijciema čiekurkalte un pasaku namiņš meža vidū

Caur dūņām uz zvaigznēm - Baldones sēravots, dūņu purvs, kritenes un observatorija. Mercendarbes muiža, saldo un stipro "Bites bučas" labumu baudīšana

Lepnā Kurzeme! Neparastā Liepājas karosta, bagātīgs arborētums vasaras krāšņumā un kurzemnieku svētku maltīte Rucavā, Otaņķu gardumi un jūra pie Bernātiem

Dabas melodijas Siguldas pusē - Paradīzes kalns, Kraukļu aiza un mistiskais Raganu katls! Kaļķugravas avoti un dzirnavezers. Noslēgumā - ekskursija un degustācijas "Latvijas Balzams" ražotnē

Ziedēt, baudīt, izgaršot Kuldīgas pusē! Liliju bagātība Amarantu puķēs, kaņepju tēja Aizputes "štābiņā", "Baļļu" bišu labumi un mājīgā Maras muiža ar vakara kūku un kafiju



Ekskursijas/Semināri

Kurzemes piekraste rudens gājputnu laikā – Meža māja Ķemeros, Slokas ezera tornis un taka, Ķaņiera niedrāju laipa, zvejniecības tradīcijas Apšuciemā, zivju gardumi un izauklēti mājas vīni Kaltenē


Sākums: 06.09.2020 9:00
Beigas: 06.09.2020 ~21:00
Dienu skaits: 1

 

 

 

 

 

Ekskursijas programmā:

9:00 izbraukšana no Rīgas, pieturas pie Zinātņu akadēmijas

 

 

 

Dabas izglītības centrs "Meža māja". Ēka celta 1933. gadā un ir viena no spilgtākajām nacionālā romantisma celtnēm Latvijā. Šeit atradās prestižais restorāns “Jautrais ods” ar plašu āra terasi un greznu, kokgriezumiem rotātu kamīnzāli. Šurp atpūsties brauca ne tikai tolaik plaukstošā Ķemeru kūrorta viesi, bet arī daudzas tā laika slavenības. Pēc 2. pasaules kara ēkā ierīkoja bērnu sanatoriju “Meža māja”, kur bērni ārstēties brauca no visas Padomju Savienības. 1997. gadā, pēc Ķemeru Nacionālā parka nodibināšanas, „Meža māja” kļuva par parka administrācijas centrālo ēku.

 

 

Slokas ezers ir sekls piekrastes ezers ar plašām ūdensaugu audzēm, dolomīta grunti, bagātīgiem sapropeļa krājumiem un sēravotiem. Tā vidējais dziļums ir 60 centimetri, savukārt lielākais – 1,5 metri. Plašajos niedrājos Slokas ezerā ligzdo dažādi reti ūdensputni, kā arī ezers ir iecienīta caurceļojošo putnu pieturvieta, kas migrācijas laikā šeit skaitāmi vairākos simtos un pat tūkstošos. Vasaras sezonā ezerā parasti var redzēt vairākus desmitus līdz simtus paugurknābja gulbju, vairākus desmitus pīļu, cekuldūkurus un laučus.

Ezera krastā iekārtots neliels divstāvu peldošs skatu tornis, no kura ērti pārlūkojama lielākā daļa ezera. Savukārt no ezera sākas Slokas ezera taka, kas ved cauri Vēršupītes dumbrājam, purvainajiem ezera krastiem, dažādiem mežu tipiem. Iziesim daļu takas, sasniedzot Melnezeru! (Pastaiga ~ 1 – 1,5km)

 

 

 

Kaņiera ezera Niedrāju taka. Ejot pa laipu iespējams iepazīt Kaņiera ezeru no neierasta skatupunkta – piekļūt tuvāk niedrāju labirintiem un kādu brīdi pat iet caur tiem. Niedrājus par savu mājvietu izvēlējušies lielākā daļa ezerā sastopamo putnu sugu, tādēļ, ejot pa laipu pavisam klusi un nemanāmi, varbūt kādu no putniem pamanīsi pavisam tuvu. Takas garums – 800m.

 

 

 

Kaņiera ezera putnu vērošanas tornis. Kaņiera ezera putnu vērošanas tornis atrodas Kaņiera Riekstu pussalā. Kaņieris ir uzskatāms par vienu no izcilākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, jo nelielā dziļuma un bagātīgās ūdensaugu veģetācijas dēļ tas ir īpaši piemērots dažādu ūdensputnu ligzdošanai un atpūtai caurceļošanas laikā. Pavasarī jau drīz pēc ledus izkušanas ezerā ierodas pirmie caurceļotāji – gaigalas, lielās un mazās gauras, kā arī virkne citu ūdensputnu sugu. Daļa no atlidotājiem paliek ezerā visu vasaru, lai te ligzdotu un izaudzētu mazuļus. Ezeram īpaši raksturīgas sugas, kas ligzdo niedrājos (lielais dumpis, mazais ormanītis, bārdzīlīte, dažādi niedru ķauķi, retumis tiek dzirdēts arī mazais dumpis) vai peldošās slīkšņās (pīles un kaijveidīgie putni).

 

Pauze kafijai un vieglām pusdienām bistro Apšuciemā.

 


Zvejas un jūras kultūras mantojuma centrs - tikai 2019. gada vasarā atvērts un iekārtots bijušajā Apšuciema skolas ēkā pašā jūras krastā! Tagad ēkai jau rit 120. Gads. Ēka celta kā labības spīķeris, bijusi konservu fabrika, no 1922. gada – skola. Faktiski skolas šajās telpās nav jau 14 gadus. Ar ES fonda atbalstu šobrīd ēka ir ieguvusi jaunu statusu un funkcijas, tā pārtapusi par Zvejas un jūras kultūras mantojumu centru.  Projekta “Zvejas un jūras kultūras mantojuma centra izveide Apšuciemā” mērķis ir zvejas un jūras materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un nemateriālā kultūras mantojuma nodošana nākamajām paaudzēm.  Ēkā izvietota vēsturisko priekšmetu ekspozīcija, kura apkopota no mūsu senču ikdienas dzīves.

(Ziedojums)

 

Kaltenes putnu taka vijas gar jūras krastu, kas šeit ir gan akmeņains, smilšains, gan niedrājiem un zālēm apaudzis. Seklais ūdens un krūmāji ir iecienīta putnu ligzdošanas un atpūtas vieta. Noiesim taku gar jūras krastu un pa ceļam uzkāpsim putnu vērošanas tornī jūras krastā!

 

 

 

"Sensenos laikos vells ness’ akmeņs’ no Zviedrijs’ uz Talsim, lai būvēt desmito pakaln’, bet darijs’ to tik lēn’, ka nav paspējs’ pa tums’. No rīt’, nodziedot vietējam Kaltens’ gailim, tas nomet’ akmeņs’ kur pagadās." Tā Kaltenē esot izveidojusies viena no ainaviski savdabīgākajām akmeņainajām piekrastēm Latvijā. Krasta oļi šeit bagāti ar Litorīnas jūras laika ūdens iemītnieku fosilijām. Ja citur meklējam laimes akmeņus ar caurumiņiem (arī tādi šeit ir), tad Kaltenē – ar gliemežvākiem, vēzīšiem un citiem seniem “zvēriņiem”. Bez tam seklos līčus šeit iecienījuši ūdensputni un pavasaros un rudeņos migrējošie gulbji brīžam skaitāmi pat vairākos simtos...

 

 

 

Ciemojamies Kaltenes ciemā, kur saimniece gatavo gardus zivju ēdienus, gan pēc senām Kaltenes zvejnieku tradīcijām, gan mūsdienīgākus - reņģes, brētliņas un siļķes gan salātos, gan dažādās marinādēs. Turklāt, no dārzā un mežā lasītām ogām top mājas vīni - dzērveņu, ķiršu, ērkšķogu, plūmju, pieneņu, pīlādžu, vīnogu, cidoniju, rabarberu u.c.

Degustēsim ~10 veidu vīnus, dažādu veidu zivju produkciju!

(Vīnu un zivju gardumu degustācija – 7 EUR).

 

Mājupceļš, atgriešanās Rīgā ap 21:00.  

 

Ekskursijas cena: EUR 27

Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadošais gids

Cenā nav iekļauts: ziedojumi, ēšanas maksas




Pievienotie attēli