Maskavas forštates stāstu līkloči – Grebenščikova lūgšanu nams- pasaulē lielākais vecticībnieku lūgšanu nams, Sv. Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīca, ielas un ieliņas, stāsti par unikālam personībām

Ceturtdienā Uz Viļņu! Viļņas Modernās Mākslas muzejs MO, vecpilsēta un franciskāņu klostera noslēpumi

Vasaras izskaņā uz Aglonu! Aglonas bazilika, Kristus Karaļkalns, bagātīgas pusdienas Aglonas Maizes muzejā,noslēpumainais Čertoka ezers. Mājupceļā - Antas Kučeres tējas, krēmi un smaržīgie ziedūdeņi

Suitu gardumi visu cauru dienu! Ampelēšanās, kad “Barons nav mājās” Basos, “Kūkas ir jāēd” Alsungas pilī, lavandas tēja un lavandas zefīri, ņipri dzērieni “Pie Laša kundzes” un mazliet mežonīgais Labraga stāvkrasts

Pārsteigumi Madonas pusē - ciemos pie meistara, kurš gatavo vilnu no kokiem un augiem, enerģētiskā spirāle saimniecībā "Bieles", Jāņa Seiksta keramikas darbnīca un putojošs BURSH alus

Kurzemes dabas takas un skatu torņi, senā Grobiņa, unikālais Padambju bedrīšakmens un Karostas mols kopā ar Andri Grīnbergu.

Linu diena Viļakā! Senās Marienhauzenas stāsti, senlietu kolekcija “Cīrulīši”, Annas Āzes meža muzejs Žīguros, latgaliskas lustes kopā ar folkloras kopu “Atzele”

Vidzemes kārumi un gardumi – Raunas mājas makaroni un Zaļais siers, neparastie Jeļenas sieri, mākslas kūrorts Lindenhoff, Ķeveitu dārzeņu un jēra našķi, meža vidus miers un kūka Vijciema medību pilī

Vidzemes dižgaru pēdas meklējot...Brāļu Jurjānu "Meņģeļi", Arnolda Burova "Leļļu māja", dzejnieka Čaka istaba Gaiziņkanā, Dzejas diena Broņislavās. Senie Madonas novada ēdieni pie saimnieces Antras Gotlaufas

Raibā Lietuva - Džiugas siera saldējums, brauciens ar plostu Telšu ezerā, Oginska pils un parks Pluņģē, Enerģētisko labirintu parks

Senās uguns nakts un garšas piedzīvojumi Sāremā! Kuresāres pils noslēpumi, asas sinepes, dabiskas ziepes, kadiķu sīrups, Serves raga un Pangas stāvkrasta vēji

Sīpolu gadatirgus pie Peipusa ezera, Sarkanās klintis un Konstantīna sīpolu pīrāgi

Pa baronu fon Kampenhauzenu pēdām Vidzemē - Ungurmuiža, Kampenhauzenu kūka Veselavas muižā, Augstrozes Raiskuma muiža. Lielstraupes pils un baznīca, Cēsis un Villa Santa

Anneles ceļš! Pa Annas Brigaderes takām...

Bauskas vecpilsētas Pagalmu svētki, Putras godēšana un ZEMGALES DIŽTIRGUS! Ērberģes muižas stāsti, mazzināmā Zemgales pērle -Svitenes pils. Bārbeles sēravots un garda degustācija tomātu audzēšanas saimniecībā "Dzērves"



Ekskursijas/Semināri

Kino, kino.... Pa kino filmēšanas vietām Kurzemē!


Sākums: 08.09.2019 8:00
Beigas: 08.09.2019 ~20:30
Dienu skaits: 1

 

 

 

 

 

 

Ekskursijas programmā:

Plkst. 8:00 izbraukšana no Rīgas, Zinātņu akadēmijas

 

Tukuma piekraste - Lapmežciems, Ragaciems, Plieņciems, Engure un Bērzciems ir vietas, kur uzņemtas filmas, kas veltītas jūrai, vai kuru kadros bijusi jūras tēma. Pazīstamākās no tām – „Zvejnieka dēls” (1939/1940 un 1957), "Nauris" (1957), „Svešiniece ciemā” (1958.), „Vētra” (1960.), „Nāves ēnā” (1971.) un "Ilgais ceļš kāpās" (1981). Šai pusē uzņemta arī īsfilma "Vanadziņš" (1972), muzikālā komēdija "Lielais dzintars" (1972) un pasaku filma "Sprīdītis" (1985), kā arī "Ipolits" (2002) un vairāki televīzijas seriāli.

 

 

 

Cērkstes kalns ir vieta, no kuras paveras skats uz pauguru pauguriem, starp kuriem izvijas balti lauku ceļi. Cērkstes apkārtne bijusi ne vienas vien filmas kadros, t. sk. arī vēsturiskajā filmā „Baiga vasara” (2000.), kad pa šo apkārtni brauca ne viens vien kartona tanks.

 

Šaurās un līkumotās Tukuma vecpilsētas ieliņas, zemie koka nami ar pagalmiem, un bruģētās ieliņas, iemūžinātas vairākās latviešu mākslas filmās: Lielā, Talsu un Dārza iela, kā arī Tukuma 3. vidusskola - kinofilmā „Rita” (1957.), pagalmiņš aiz galerijas „Durvis” - filmā „Vella kalpi” (1970.), Lielā iela un nams Lielā ielā 7 (bijusī aptieka) daudzsēriju mākslas filmā ”Ilgais ceļš kāpās” (1981.), bet Dārza un Harmonijas ielas - vēsturiskajā kinofilmā „Rīgas sargi” (2007.).

Jaunākā filma, kas uzņemta Tukumā, ir "Tēvs Nakts". Tās filmēšanai tika izmantota vecpilsētas daļa - Brīvības laukums, Talsu, Dārza un Lielā iela, kā arī bijušās Fermentu rūpnīcas teritorija.

Neliela pastaiga Tukumā.

 

Pusdienas Plostkrogā

(Pusdienu piedāvajums un cena tiks precizēti)

 

Pūres baznīca un Zemītes baznīca ir vietas, kur 1967.gadā tapuši nozīmīgi filmas „Kad lietus un vēji sitas logā” kadri.

Filma tika uzņemta pēc tāda paša nosaukuma Arvīda Griguļa (1906–1989) romāna motīviem. Režisors bija Aloizs Brenčs (1929–1998), kurš ar šo filmu sevi pieteica piedzīvojumu žanrā. Galvenās lomas spēlēja H. Liepiņš (Ansis Leinasārs), E. Pāvuls (Karnītis) un Lilita Ozoliņa (1947) Veltas lomā. Lilitai Ozoliņai šī bija debija kino.

(Ziedojums)

 

 

 

Pūces ūdensdzirnavas – maģisks Latvijas dabas nostūris, kur 1997. gadā nofilmēts stāsts par Latvijas neseno vēsturi un sabiedrības tikumiem - „Likteņdzirnas”.

Pūces ūdensdzirnavas (19. gadsimta 1. puse). Sākumā mehānismi darbināti ar vairākiem ūdensratiem, kas atradušies starp abām dzirnavu ēkām. Uzstādot trīs turbīnas, ~ 0,5 km augšpus dzirnavām izbūvēts jauns aizsprosts (ūdenskritums), no kura Imulas ūdens uz dzirnavām novadīts pa kanālu. Tagad dzirnavas darbina ar elektrību.

Virs dzīvojamās ēkas ieejas senā dzirnavnieku emblēma, kas, domājams, radusies 18. gs., kad dzirnavnieki bija vienā apvienībā ar Kurzemes māksliniekiem un amatniekiem.

Uz vārtu staba redzama tēlnieces D. Ezergailes veidota pūce.Pūces dzirnavās ir uzņemta režisora Jāņa Streiča filma "Likteņdzirnas". Uz sienas saglabājies zīmējums, kas tapis filmas "Likteņdzirnas" filmēšanas laikā.

(Ziedojums)

 

1959.gadā pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas „Aija” motīviem Abavas senlejā uzņemta mākslas filma „Atbalss”.

 

 

 

Lauku māja „Indāni” 2008.-2009.gadā kalpoja par filmēšanas vietu ģimenes filmai „Mazie laupītāji”. Filmā piecgadīgais Robis un septiņgadīgā māsa Luīze spiesti pārcelties uz laukiem pie vecvecākiem, jo tēvs ir zaudējis darbu un vairs nespēj samaksāt kredītu. Līdz ar to banka atņem ģimenes jauno dzīvokli pilsētā. Pārliecībā, ka varēs palīdzēt vecākiem, Robis izdomā viņaprāt labu plānu, proti, aplaupīt banku, kura ir viņiem atņēmusi dzīvokli.

Te saimnieko Signe Ezeriņa ar savu ģimeni. Aizbraucot uz saimniecību, var iepazīties un uzzināt ne tikai par to, kā tapa filma, bet arī iepazīties ar seno darba rīku kolekciju, apksatīt, kādi mājdzīvnieki dzīvo lauku sētā.

(Ziedojums EUR 1)

 

 

 

Zemītes baznīca.Pūres baznīca un Zemītes baznīca ir vietas, kur 1967.gadā tapuši nozīmīgi filmas „Kad lietus un vēji sitas logā” kadri. Zemītes baznīcā filmēta arī Moldāvijas mākslas filma „Sieviete baltā” (1981.).

(Ziedojums)

 

 

 

Sātu baznīca kalpojusi 2008.-2009.gadā par filmēšanas vietu J.Streiča kinofilmai „Rūdolfa mantojums”. Filmēšanas vietas režisors J. Streičs jau bija noskatījis savlaicīgi, bet pati filmēšana sākās 2007. gada vasarā.

(Ziedojums)

 

 

 

Cinevillas Lielpilsētas daļas dekorācijas veidotas tā, lai filmas „Rīgas sargi" vajadzībām atveidotu Daugavmalu Vecrīgas pusē - ar tās rosīgo dzīvi, tirgu un kuģīšu piestātnēm. Lai pilnīgāk atspoguļotu pilsētas dzīvi 20. gadsimta sākumā, Lielpilsētas daļā izveidota arī tramvaja līnija ar īstu tramvaju. Šobrīd šo kinopilsētiņas daļu apdzīvo tādi objekti, kā Kinopilsētas kostīmniecība un Spīķeris ar Fotosalonu un veikaliņiem. Lielpilsētas daļā atrodas arī  Filmēšanas paviljons.

Cinevillas Mazpilsētas daļa ir veidota tā, lai atspoguļotu Pārdaugavu 20. gadsimta sākumā - Rīgas daļu, kas spēlē būtisku lomu filmā „Rīgas sargi", jo tur norisinās svarīgākā cīņa - saujiņa drosmīgu rīdzinieku pret daudzreiz lielāko Bermonta armiju. Šeit apskatāmas priekšpilsētu arhitektūrai raksturīgās koka ēkas ar bruģētiem laukumiem un lauku tirdziņu.

(Ieejas maksa EUR 5)

 

Atgriešanās Rīgā ap 20:30.

 

Ekskursijas cena: EUR 26

Cenā iekļauts: vieta autobusā, pavadoša gida pakalpojumi

Cenā nav iekļauts: ieejas maksas, ziedojumi, ēšanas maksas

 

Maršrutu sagatavojusi un vada gide Signe Lūsiņa




Pievienotie attēli